Vai zināji, ka..? Stikla šķiedras vērtība medicīnā

24. marts, 2017

Stikla šķiedra ir unikāls produkts, ko izmanto gan ēku un telpu remontam, gan ceļā pretī zvaigznēm jeb kosmosa tehnoloģiju radīšanai. Iespējams, ka mazāk zināms ir stikla šķiedras devums medicīnā. Stikla šķiedra ir rentgenstaru caurlaidīga, izturīga, viegla un ērti veidojama, tādējādi tā ir ideāls materiāls radioloģijas gultu, paneļu, korpusu, atbalsta struktūru, drošības un kontroles iekārtu izgatavošanā. Materiāla pārklājums ir piemērots medicīnisko iekārtu ražošanai, jo no tā var liet sarežģītas formas ar augstu konstrukcijas izturību, galaprodukts ir augstākās klases ārējā apdare ar pārāku estētiku un tīrīšanas ērtumu.

No stikla šķiedras izgatavo medicīniskos pārsējus, kurus lieto lauztu kaulu gadījumā kā alternatīvu ģipša pārsējam. Stikla šķiedras pārsējs ir mīksts audums, kas piesūcināts ar poliuretāna sveķiem, kas tiek aktivizēti saskarē ar ūdeni – audums kļūst ciets 3-4 minūšu laikā. Stikla šķiedras pārsējs ir vieglāks un, izmantojot atbilstošu polsterējumu, arī ūdensizturīgs. Šādu pārsēju parasti izvēlas bērniem, īpaši vasaras sezonā, kā arī cilvēkiem, kuriem ikdienā nākas saskarties ar šķidrumiem vai atrasties izteikti mitrā vidē. Ārsti mēdz izvēlēties stikla šķiedras pārsējus, jo, salīdzinot ar ģipsi, to uzlikšana ir daudz tīrākā un ērtāka.

Stikla šķiedru plaši pielieto zobārstniecībā – šinēšanā jeb zobu kustīguma novēršanā un zobu implantēšanā. Caurspīdīgas stikla šķiedras lentas izmanto kustīgu priekšzobu šinēšanai, savienojot zobu ar blakus zobiem, šķiedras tapas izmanto zobu restaurācijai un zobu kroņa atjaunošanai. Šo materiālu izmantošana ir ekonomiska izmaksu un laika ziņā, zoba atjaunošanu var veikt vienā vizītē. Šķiedras tapas ir pilnībā biosaderīgas, līdzīgas zoba dentīna audiem, tām piemīt mehāniskā un ķīmiskā izturība, materiāla lūzuma iespējamība ir maza, tomēr nepieciešamības gadījumā tapas ir viegli izņemamas. Tās ir estētiskas – materiāls ir gaismu caurlaidīgs, tādēļ neveido nevēlamu tumšu zoba toni.

Foto: Magnētiskās rezonanses iekārta. Foto© Siemens