AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA: uzņēmums, kas vieno trīs paaudzes

11. septembris, 2023

Indra Prancāne, viņas meita Agnese Avotiņa un mazdēls Endijs Avotiņš ir ģimene, kuras stāsts jau trīs paaudzēs saistās ar AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA. Katrs savā laikā un dzīves posmā viņi atraduši savu vietu uzņēmumā, palīdzot to izveidot tādu, kāds tas ir šodien. Skaidrs ir viens – visos laikos uzņēmuma spēcīgais kodols bija un ir vienota komanda. Arī Prancānu-Avotiņu ģimenes stāstā tieši kolēģi kļuva par tik svarīgo atbalsta plecu, kas cauri pārmaiņām, izaicinājumiem un grūtībām palīdzēja augt. 

Ikdienas darbs – jauno operatoru sagatavošana 
Indru Prancāni jau vidusskolas laikā aizrāva ķīmija. Kad apstākļu sakritības dēļ pēc vidusskolas absolvēšanas viņu neuzņēma iecerētajā universitātē, Indra kopā ar draudzeni nolēma iestāties Valmieras 36. arodskolā (tagad – Valmieras tehnikums), kur viņa apguva operatora amatu, un pēcāk uzsāka darbu AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA kā operatore elektrokrāšņu cehā. Indra uzņēmumā pavadīja 33 gadus, no kuriem 25 gadus veltīja, sagatavojot un apmācot jaunos operatorus. 1990. gados, kad mainījās gan laiki un valsts iekārta, gan automatizācijas ceļā arī rūpnīcas darba specifika, Indra 45 gadu vecumā devās pensijā. 

Indras ikdienas pienākumi paredzēja sagatavot darbaspēku. Šajā ziņā uzņēmums sadarbojās ar Valmieras 36. arodskolu, kur tika sagatavoti jaunie speciālisti, tāpat tika pieņemti arī darbinieki bez iepriekšējās pieredzes un zināšanām. Šādu cilvēku sagatavošana prasīja pusgadu, lai darbinieks spētu patstāvīgi strādāt un apgūt profesijas pamatus. Atminoties tālaika ikdienu uzņēmumā, Indra izceļ, ka darba kolektīvs bijis saliedēts un visi savstarpēji sadarbojušies – piemēram, vienā maiņā strādājis gan tehnologs un instruktors, gan arī palīgmeistars, kurš apkalpoja operatorus un palīdzēja, ja ar krāsnīm atgādījās kāda tehniska ķibele. Ņemot vērā, ka tas bija padomju laiks, modē, protams, bija pildīt tā saucamās “piecgades normas”, tāpēc visi centās, cik varēja, lai sasniegtu mērķus, jo no tā bija atkarīga peļņa. Kā saka Indra – tolaik visa pamatā vienmēr bija materiālā puse un iespēja nopelnīt. 

Indra atceras uzņēmumu kā ļoti internacionālu – savulaik uz to brauca strādnieki no dažādām valstīm, piemēram, Baltkrievijas, Čehijas un Polijas. Visi savā starpā bijuši ļoti draudzīgi – kopā devušies ekskursijās, apceļojot Latviju, kā arī baudījuši kultūras pasākumus un paši dziedājuši un dejojuši uzņēmuma deju kolektīvā un korī. “Darbs maiņās un ražošanā nebūt nebija viegls – tolaik, ik dienu strādājot smagu fizisku darbu, cilvēki pasauli uztvēra nedaudz citādāk. Mēs bijām priecīgi, ka varam pavadīt laiku kopā,” stāsta Indra Prancāne. 

Indra AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA raksturo kā radošu un pārmaiņu pilnu, īpaši izceļot gan pozitīvo pienesumu reģiona iedzīvotājiem, gan starptautisko vērienu. “AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA nodrošina ne tikai darbavietas, bet arī palīdz mūsu pilsētas vārdam izskanēt visā pasaulē. Satiekoties mani paziņas bieži vien saka – cik labi, ka jums ir tāds uzņēmums un cilvēkiem ir, kur strādāt. AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA ļauj mums, valmieriešiem, dzīvot,” uzsver uzņēmuma bijusī darbiniece. Viņa aicina arī šodienas uzņēmīgos jauniešus par savu darbavietu izvēlēties AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, jo šeit tie varēs darboties dažādos virzienos un iegūt jaunu skatienu uz pasauli. 

Suminot uzņēmumu 60. jubilejā, Indra novēl: “Lai uzņēmums pastāv mūžīgi, ir radošs, idejām bagāts un nes slavu Latvijai!”

Pārmaiņu laiks: modernizācija, tehnoloģijas un pielāgošanās jauno laiku izaicinājumiem
Pēc 11 gadiem, kas pavadīti tirdzniecības jomā, Agneses Avotiņas dzīvē notika pārmaiņas un viņa nolēma pamēģināt darbu, kas saistīts ar studiju laikā apgūto jomu, proti, ekonomiku. Tolaik laikrakstā “Liesma” tieši bija ievietots sludinājums, kas aicināja pieteikties ekonomista darbam AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA. Tā kopš 2005. gada 21. februāra viņas ikdiena rit uzņēmumā – sākumā kā ekonomistam, vēlāk jau kā analītiķim. Kopš 2019. gada oktobra Agnese ir arī uzņēmuma arodorganizācijas priekšsēdētāja, piedaloties sociālā dialoga uzturēšanā ar uzņēmuma vadību. 

No tirdzniecības pārnākot uz ražošanas uzņēmumu, pārmaiņas bijušas ļoti izteiktas. Sākotnēji daudz kas bijis nezināms un visu nācās mācīties no jauna, kas bija izaicinoši, jo tolaik nebija izstrādāta šodien tik ierastā atbalsta sistēma, kas jaunos darbiniekus adaptē uzņēmuma ikdienas dzīvē un nodrošina tiem apmācības. Tādēļ svarīgs atbalsts bija kolēģi un nodaļas vadītāji, kuri iepazīstināja ar ražošanas procesu un produkcijas veidiem, kā arī kopīgiem spēkiem palīdzēja samazināt manuālo darbu, digitalizējot datu vākšanas un apkopošanas procesu ar datu uzskaites programmu palīdzību. Šo laiku Agnese raksturo kā saspringtu, jo 2000. gadu sākums ne tikai uzņēmumā vien, bet visur Latvijā bija pārmaiņu laiks. 

Stāstot par savu ikdienu uzņēmumā, viņa uzsver, ka būt analītiķim ir ļoti atbildīgs darbs, kas prasa precizitāti, jo nepieciešams apkopot un analizēt uzņēmumam svarīgus datus. Tie palīdz ieviest skaidrību uzņēmuma darbībā un pieņemt izsvērtus lēmumus par tālākajiem attīstības soļiem. Līdztekus nopietnajam darbam ar datiem un aprēķiniem svarīga loma ikdienā ir arī kolēģiem. “Mana darba diena nebūtu iedomāja bez kolēģu humora pie kafijas tases vai kāda “spārnota” izteiciena, kas saprotams vien kolektīva ietvaros. Kolēģu klātbūtnes trūkums īpaši bija izjūtams pandēmijas laikā, kad nācās strādāt attālināti. Arī tagad mēs pāris dienu nedēļā varam strādāt attālināti, bet darba dienas klātienē ir neatsveramas. Mēs esam vienota un spēcīga komanda,” par ikdienu darbā stāsta Agnese Avotiņa. Viņa atminas arī kādu kuriozu atgadījumu no darba pirmsākumiem, kad ekonomisti strādājuši ražotnes, nevis administrācijas ēkā. Proti, kolēģes viņu kā jaunpienācēju mīlējušas izjokot, katru reizi uz ēdnīcu (tolaik uzņēmumā tādas bija divās vietās) vedot pa citu ceļu, lai viņa nedaudz apjuktu. Tad bijusi sajūta, ka uzņēmums ir viens milzīgs labirints. 

Ritot 19. darba gadam AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, Agnese atklāj – nekad nebija domājusi, ka vienā darbavietā var nostrādāt tik ilgi. “Es vienmēr apbrīnoju cilvēkus, kuri vienā uzņēmumā nostrādājuši 20 vai pat 30 gadus, bet tagad jau esmu kļuvusi par vienu no tiem. Man patīk, ka šeit neviens gads nav vienāds. Uzņēmums nemitīgi attīstās, mainās, mēs pastāvīgi radām jaunus produktus un tehnoloģijas, kā rezultātā attīstās arī datu uzskaite. Nekad nav garlaicīgi, jo straujais attīstības temps liek mācīties līdzi un apgūt jaunas zināšanas.” Atskatoties pagātnē, viņa secina, ka AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA bijusi viņas dzīvē jau kopš mazotnes. Šeit strādājusi viņas mamma Indra, Agnese kā maza meitene bijusi ekskursijā uz ražotni, piedalījusies uzņēmuma rīkotajos sporta svētkos un pat gājusi uzņēmuma bērnudārzā. 

“Manuprāt, AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA būs īstā vieta tiem jaunajiem speciālistiem, kuri labprāt strādā komandā un nebaidās no izaicinājumiem, jo strādāt ražotnē nav viegli. Rūpējoties par darbinieku labbūtību un karjeras attīstību, uzņēmums piedāvā plašas profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas, kā arī arī dažādas sociālās garantijas, kas mūsdienu jauniešiem varētu būt papildu motivācija,” uzskata Agnese Avotiņa. 

Viņa uzņēmumam 60. jubilejā novēl spēt iet līdzi laikam, kā arī labu veselību un izturību uzņēmuma darbiniekiem. 

Uzņēmuma dinamika neļauj apstāties 
Indras Prancānes mazdēls, Agneses Avotiņas dēls Endijs Avotiņš AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA par savu darbavietu sauc jau 7 gadus. Darba gaitas uzņēmumā viņš sācis kā skolēns vasaras brīvlaikā, strādājot par pakotāju apdares nodaļā. Ikdienas pienākumi paredzēja pakot audumus, kā arī reizēm pakot un pārpakot stikla šķiedras sietu. Vēlāk ceļš viņu atkal atveda atpakaļ uz AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA – Endijs pieteicās uzņēmuma izsludinātajai vakancei un pēc veiksmīgas intervijas saņēma piedāvājumu kļūt par ražošanas plānošanas inženieri.

Pārcilājot spilgtākās atmiņas no pirmajiem darba gadiem, Endijs uzsver, ka darbs bijis un vēl aizvien turpina būt gana aizraujošs. Kaut gan sākotnēji piešķirto produktu grupu ražošanas procesu un to plānošanas iepazīšana šķita visai sarežģīta, ar atsaucīgo kolēģu palīdzību un paša iniciatīvu izdevās to veiksmīgi apgūt. Gluži kā mamma Agnese, arī Endijs atzīst, ka šis noteikti nav rutīnas darbs un katra diena ir notikumiem piepildīta, augstu vērtējot uzņēmuma dinamiku, kas liek pielāgoties jaunām situācijām. Savu ikdienas darbu uzņēmumā viņš raksturo kā atbildīgu un izaicinājumiem pilnu, jo klientu vajadzību nodošana uzņēmuma ražošanas nodaļām veido daļēju uzņēmuma ikdienas darba ritmu.

Vērtējot, kā uzņēmums mainījies kopš tikko uzsāktas darba gaitas, Endijs atzīst, ka AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA ir turpinājusi attīstīties, arvien palielinot savas ražošanas jaudas un meklējot jaunus tirgus. Viņu šeit mudinājusi palikt stabilitāte, kā arī uzņēmuma pieaugošā interese un rūpes par darbinieku labbūtību.

Domājot par šodienas jauniešiem, kuri vēl tikai prāto, vai par savu darbavietu izvēlēties AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, Endijs saka – ja karjera tiek plānota ražošanas jomā, šī noteikti ir vieta, kur var gūt vērtīgu pieredzi nākotnei.